Sen senos laikos, dziļi mežos, kur koki runāja un daba valdīja, dzīvoja vecs meistars vārdā Visvaris. Viņš bija slavens ar savām prasmēm darināt no koka skaistākos priekšmetus, ko mežs spēja piedāvāt. Visvaris prata radīt no vienkāršiem dēļiem kaut ko patiesi brīnumainu. Viņš spēja piešķirt dvēseli jebkurai lietai, ko viņa rokas veidoja.
Kādu dienu pie Visvara mājas durvīm klauvēja kaimiņu ciema augļkopis vārdā Druvis. Viņš audzēja vissulīgākos augļus, kurus jebkurš bija baudījis, taču viņam bija problēma – viņš vēlējās radīt dzērienus no saviem augļiem, kas saglabātu savu svaigumu ilgāk par dažām dienām. Druvis bija dzirdējis, ka Visvaris ne tikai spēja darināt skaistas koka lietas, bet arī piedot tām maģiskas īpašības.
Visvaris uzmanīgi uzklausīja Druvja stāstu un ilgi domāja. Viņš zināja, ka augļi un koks ir cieši viens ar otru saistīti, un varbūt, ja pareizi liktu lietā savas prasmes, viņš varētu palīdzēt. Visvaris devās dziļi mežā, lai atrastu visatbilstošāko koku, kuru viņš varētu izmantot savam jaunajam izstrādājumam.
Pēc nedēļām ilgām pārdomām un darba Visvaris radīja nelielu, vienkāršu, bet skaistu kastīti, darinātu no izturīga koka. Šī kastīte spēja ne tikai pasargāt sulas no saules un vēja, bet arī palīdzēja saglabāt tās svaigas. Visvaris kastē ievietoja sulu paku, un, pateicoties viņa radītajai maģijai, sulas ilgāk palika dzidras un svaigas, un tās bija ērti dzeramas cauru dienu.
Leģenda vēsta, ka šī koka kastīte un paciņa kļuva par pirmo risinājumu, kā cilvēki sāka uzglabāt pasterizētās sulas, un līdz pat šai dienai katra koka kastīte, ko cilvēki izmanto dzērienu glabāšanai un lietošanai, nes sevī mazu gabaliņu Visvara maģijas.